Maģa kara līgava читать онлайн

О книге

Автор:

Жанры:

Издано в 2024 году.

У нас нет данных о номере издания.

Аннотация

Ja esat izdzīvojis aviokatastrofā, nesteidzieties priecāties par to, ka esat izdzīvojis. Galu galā ne visi sapņo par to, ka nokļūs citā pasaulē. Vasilisa nemaz nav bijusi fantāzijas grāmatu cienītāja, taču tagad viņa ir spiesta atrast savu vietu ziemeļu kalnu cietoksnī uz nezināmas pasaules malas. Silts šajā skarbajā apvidū izrādās tēja un garnizona priekšnieks, kurš uz viņu ir skatījies tik mīļi un maigi kopš brīža, kad ieraudzīja viņu sniegotajā nebrīvē.

Edgars Auziņš - Maģa kara līgava


1. nodaļa

Zini, ir dienas, kad tu gaidi, nezini ko? Šī drūmā sajūta neļauj atpūsties. Jūs sākat tīrīt, tad pēkšņi skrienat uz veikalu, tad atceraties, ka jums ir gada abonements fitnesa centram, bet jūs nekad neesat tur bijis.

Tu atsakies no vienas lietas, uzņemies citu un tā visu dienu. Tas ir tas, kas ar mani notika šodien.

Bet es sākšu no sākuma. Reiz dzīvoja maza meitene, kuru pilsētā visi sauca par Vasju, jo viņas tēvs ļoti gribēja dēlu, bet tas nebija liktenis. Makšķerēju, cīnījos, piedalījos kautiņos pagalmā, zināju, kā rīkoties ar āmuru un urbi. Tētis priecājās, bet mamma tikai nopūtās, ka Vasilisa ir meitene.

Zināju, ka esmu meitene, taču kleitu šūšana lellēm un tējas dzeršana ar plastmasas tējas komplektu mani nekad nav uzrunājusi. Nu, es nevaru runāt ar lellēm vai iemalkot krūzi, izbolot acis, it kā es dzeru dievišķo nektāru. Tas ir tik karikatūriski un nedabiski!

Varēju stundām sēdēt un skatīties uz ūdens virsmu, gaidot, kad zivs beidzot paliks izsalcis. Ar sajūsmu klausījos sava tēva un viņa draugu stāstus, lai gan sapratu, ka mūsu Zatopkā vaļu nav.

Jūs saprotat, ka man gandrīz nebija draugu, izņemot Ļenku, manu kaimiņieni nolaišanās laukumā. Mēs bijām draugi, varētu teikt, piespiedu kārtā, jo mūsu vecāki bieži organizēja kopīgas brīvdienas.

Biju ar puišiem uz karatē, bet uzreiz teikšu, ka nebiju vienīgā meitene, lai citas meitenes tā nedomā. Es strādāju ar azartu un piedalījos konkursos.

“Mana meita dosies uz sportu,” priecājās tētis un meklēja, kur es varētu attīstīt savu potenciālu un atrast kaut ko dzīvē.

Tika nolemts mani sūtīt uz galvaspilsētu, jo esmu tik gudra meitene.

Veselu gadu mācījos Olimpiskās rezerves skolā, bet vienā man jaukā dienā mūs aizveda uz kārtējo ārpusskolas pasākumu. Man bija jāapmeklē mākslinieciskās kalšanas meistarklase.

Tagad pat neatceros, kā tas bija saistīts ar sportu, bet tā sāka griezties mana likteņa rats. Šīs nodarbības laikā es vienkārši “saslimu” ar šo reto profesiju.

Mani vecāki bija šokēti, kad es teicu, ka sapņoju par metāla kalšanu, lai vienā eksemplārā radītu ar rokām darinātus šedevrus.


С этой книгой читают