Pūķa ēna. Saimniece читать онлайн

О книге

Автор:

Жанр:

Издано в 2024 году.

У нас нет данных о номере издания.

Аннотация

Katram pūķim ir vajadzīga Ēna, lai paliktu cilvēks un valdītu.Dimanta pūķis apgalvo, ka es esmu viņa Ēna. Draud, ka nekad neatlaidīs. Ar maģiju pat pieķēdēja mani, un tagad es esmu viņa gūstekne.Taču maģiskās ķēdes, kas mūs saista, darbojas abos virzienos. Bez Ēnas nav Pūķa, kā saka Robežvalstīs. Lai atrastu laimi, es kļūšu ne tikai pūķa valdījuma, bet arī viņa sirds saimniece. Ja man nāksies iestāties par visu, kas man dārgs, es esmu gatava.Un lai burvju zobens man palīdz!STĀSTS PAR DIMANTA PŪĶI

Edgars Auziņš - Pūķa ēna. Saimniece


Prologs

Pamostoties tumsā vienatnē ar kailu izskatīgu vīrieti apkaklītē, nospriedu, ka tas ir nežēlīgs joks. Mani nolaupīja un aizvilka uz industriālo zonu kaut kādu neskaidru iemeslu dēļ.

Biju gatava cīnīties ar visu, kas pagadās, aizstāvot savu dzīvību un godu, bet izrādījās, ka esmu citā pasaulē, kur maģija un pūķi ir norma. Vienīgā problēma ir tā, ka es vispār neatceros, kā es šeit nokļuvu un kāpēc manās rokās bija īsts zobens, turklāt maģisks!

Ar šī zobena palīdzību man izdevās izkļūt no alas. Es atrados pamestā pilī pilnīgi viena, izņemot mazus inteliģentus ziedu pūķus un milzīgu zirnekli, kas medī naktī.

Mana atmiņa ir kā zālē izmētāti puzles gabaliņi, un katrs jauns mani tikai mulsina vēl vairāk. Bet incidents man palīdzēja atcerēties visu un pat vairāk. Tagad es precīzi zinu, kur iet mana sirds, un darīšu visu iespējamo un neiespējamo, lai atgrieztos pie meitas.

1. nodaļa. Peldēt uz dzīvību un nāvi

Es skrēju tā, kā biju skrējusi tikai vienu reizi – glābjot savu dzīvību, par kuru atcerējos tikai pirms kādas pusstundas. Man dega plaušas, sāka sisties kāju muskuļi, bet es lidoju ātrāk par vēju pa ceļu uz jūru.

Ja vien paspētu laicīgi! Ja vien zēni saprastu, kādas briesmas viņiem draud, un domātu bēgt!

Kaklā bija kamols, jo stulbi nolēma mani iepriecināt ar šiem stulbajiem gliemežvākiem, sasodīts! Es sev nepiedošu, ja…

Nekad nebiju bijusi pie okeāna, taču no video internetā zināju, ka, ja jūra nepiemērotā laikā atkāpjas no krasta, tā ir droša cunami pazīme. Un jo tālāk ūdens atkāpsies, jo varenāks vilnis skars krastu. Daļa, kur es devos peldēties, bija līcis ar nosaukumu "Pūķa mēle". Šādās vietās cunami var būt daudz bīstamāks un viļņi var sasniegt labas piecstāvu ēkas augstumu.

Bet cik ilgā laikā jūra atgriezīsies?

Es neatceros…

Lielā augstuma un attāluma atšķirība ļāva cerēt, ka ūdens nekādā gadījumā nesasniegs pili, lai tikai paspētu atgriezties…

Kaut kur ceļa vidū puiši mani panāca. Pīrs un Gans, šķiet, saprata, ka ir noticis kaut kas neparasts, un metās pēc trakās Pūķa ēnas.

– Kas noticis, nyera? – viens no viņiem ejot uzdeva jautājumu.


С этой книгой читают