Sniega gūstā читать онлайн

О книге

Автор:

Жанры:

Издано в 2024 году.

У нас нет данных о номере издания.

Аннотация

Šī novele ir tumšs un atklāts romāns. Lasītājiem ieteicams ievērot piesardzību.Viņš vēlas mani – Ļaunais karalis. Pēc atgriešanās no internātskolas es saprotu, ka mana dzīve nekad vairs nebūs tāda pati kā agrāk. Es viņam būšu viņa rokās, lai kas arī notiktu. Bet es negrasos padoties bez cīņas. Tāpēc mēs spēlējam spēli. Es skrienu. Viņš mani vajā. Ja Dankans mani noķers… Tā ir zaudējuma spēle, un viens no mums noteikti zaudēs. Bet mēs nevaram būt kopā. Tas ir aizliegts un nepareizi. Tikai jo vairāk viņš mani vajā, jo vājāka es kļūstu pret viņa neatlaidīgo pakaļdzīšanos. Bet ja vien mēs zinātu, ka ir kaut kas vairāk, kaut kas bīstams… kaut kas draudīgs, kas slēpjas ēnā.

Edgars Auziņš - Sniega gūstā


1. NODAĻA

Sniegs

Kad zvanīja telefons un redzēju, ka zvana mamma, uzreiz sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Viņa nekad vairs nezvanīja. Trīspadsmit gadu vecumā mani nosūtīja uz stingru meiteņu internātskolu, un pēc diviem mēnešiem mani pilnībā aizmirsa.

Mamma zvanīja tikai reizi gadā. Manā dzimšanas dienā, lai atgādinātu, ka apsveicu viņu svētkos, jo viss vienmēr bija tikai viņai un nevienam citam. Viņa nebija slikta māte pati par sevi. Kad es biju jaunāka, viņa bija vislabākā, mīļākā un gādīgākā. Viņai patika būt par māti.

Bet pēc tam, kad mans tēvs nomira no aknu vēža, viss mainījās.

Nāve maina cilvēkus, un māte – viņa kļuva par sevis sliktāko versiju.

Telefons iezvanījās otrreiz un es to pacēlu.

– Sveiki.

«Mīļā,» viņa nopūtās, viegli ķiķinot. – Ak, tu neticēsi! Es satiku kādu.

Atkal?

– PAR.

Viņa pat nepamanīja manu entuziasma trūkumu. Mamma turpināja priecāties par savu jauno vīrieti. Ja man būtu jāskaita, ar cik vīriešiem viņa ir bijusi kopā un apgalvojusi, ka mīl pēdējo četru gadu laikā, man nepietiktu pirkstu, lai saskaitītu.

– Viņš ir tik burvīgs. Dankans ir viss, ko es meklēju vīrietī! Ak, un viņš ir bagāts. Neķītri bagāts.

Protams, viņš bija bagāts. Galu galā mātei bija savi standarti. It īpaši tagad, kad bijām praktiski bez naudas. Manai mātei vajadzēja četrus gadus, lai iztērētu visu naudu, ko mans tēvs bija nenogurstoši nopelnījis pēdējo divdesmit gadu laikā. Viņš pacēlās rindās, kļuva par vienu no bagātākajiem un cienījamākajiem cilvēkiem valstī, un tagad mēs esam šeit, gandrīz bez naudas.

Šī iemesla dēļ māte tikai satikāsbagāts vīriešiem. Viņa nemīlēja nevienu no viņiem. Tas viss bija saistīts ar naudu, dzīvesveidu, viņas netīro bagātībustandartiem.

– … apprecējās.

Mana mugura iztaisnojās un es pilnībā piecēlos sēdus uz gultas.

– Kas? Atvainojiet, ko jūs teicāt?

«Mēs ar Dankanu apprecējāmies pagājušajā mēnesī!» Tikko atgriezāmies no medusmēneša. Ak, tas bija tik brīnišķīgi…

Viņa turpināja un turpināja, bet es jau biju ģībonis. Apprecējās? Jā, mamma tikās ar vīriešiem tā, it kā tā būtu viņas mīļākā nodarbe, bet precēties? Es pat


С этой книгой читают